Visvieglākais, ko var izdarīt, tas ir izmēģināt pacelt vai nolaist automašīnas pneimopiekari. Ja automašīna normāli paceļas un nolaižas, tad ar vārstu bloku viss ir kārtībā.

Noplūde vārstu blokos notiek reti, tie reti laiž cauri gaisu, tādēļ tiek uzskatīti par ļoti uzticamiem. To var pārbaudīt tādā veidā- nenoņemot vārstu bloku, gaisa maģistrāli, kas iet no kompresora uz bloku, nepieciešams atvienot no kompresora, ielikt traukā ar ūdeni un paskatīties vai parādās gaisa burbuļi. Atlikušās gaisa maģistrāles, kuras iziet no vārstu bloka, var apliet ar ziepjūdeni un paskatīties, vai parādās burbuļi, vai ziepjūdens puto.

Lai pārbaudītu vārstu bloka elektrisko komponentu, nepieciešams noņemt vadu “fišku”, uzlikt atsevišķu “fišku” ar vadiem un dot noteiktus kontakta signālus. Bet labāk ir veikt diagnostiku vārstu blokam, noņemot to no automašīnas. Autoservisos šāda pārbaude notiek zem gaisa spiediena. Uz katru vārstu tiek dota spriedze, gaisa maģistrāles savienojas, spiediens paceļas un tiek pārbaudīts- vārsti atveras vai nē, un vai caur tiem tiek izlaists cauri gaiss.

Ja automašīna sašķobās un piekare nekustās ne uz augšu, ne uz leju, vai kāda puse nolaižas un paceļas, bet otra nē, tad visticamāk vārstu bloks ir iestrēdzis. Tur ir nokļuvusi eļļa vai iekšējo caurumu blīvējama viela (aerosola hermētiķis). Tā notiek diezgan bieži. Piemēram, pneimosistēmā nokļūst eļļa no amortizatoriem, un tad vārstu blokos tā nosēžas uz gumijām, sabojājas un vārsti sāk ķerties.